Somijas izglītības sistēmas pamatprincipi

Somijas izglītības sistēmas devīze ir: “Vai nu mēs mācāmies dzīvei vai – eksāmeniem. Mēs izvēlamies pirmo”. Visupirms jāpiemin, ka Somijas izglītības sistēma tiek uzskatīta par vienu no labākajām visā pasaulē. Starptautiskie pētījumi rāda, ka Somijā bērnu lasītprasme ir vislabākā pasaulē, ka Somijas skolēniem ir 2. vieta dabaszinātņu un 5. vieta matemātikas olimpiādēs pasaules mērogā un ka Somijas studentiem ir visaugstākā līmeņa zināšanas augstskolās. Interesanti, bet šie augstie rezultāti tiek sasniegti, pie mācību grāmatām pavadot salīdzinoši neilgu laiku.

Vispārējā obligātā izglītība tiek dalīta divos posmos – primārā izglītība, kas ilgst no 1. līdz 6. klasei, un vidējā izglītība ilgst no 7. līdz 9. klasei. Skolēni var mācīties arī 10. klasē, bet sākot ar 11. līdz 12. klasi sākas mācības profesionālajā koledžā vai licejā. Izglītība Somijas skolās ir bez maksas, bet vēl bez maksas ir arī pusdienas, ekskursijas, muzeji, ārpusskolas aktivitātes, transports nokļūšanai uz un no skolas, mācību grāmatas, kancelejas piederumi, ieskaitot klēpjdatorus un planšetdatorus. Ir aizliegts veidot fondus vai realizēt jebkāda cita veida naudas iekasēšanu no vecākiem.

Principi, kas tiek piekopti visās Somijas mācību iestādēs un valsts skolās:

  • Skolu vienlīdzība. Valstī visas skolas tiek uzskatītas par vienlīdzīgām, tādēļ neviena no tām no valsts puses nav finansiāli apdalīta. Teju visas skolas ir valsts skolas. Privāto skolu ir ļoti maz – mācības tajās daļēji finansē skolēnu vecāki, prasības ir ļoti augstas, bet mācības šajās skolās visbiežāk notiek pēc īpašām metodikām, piemēram, Montessori, Valdorfa vai kādas citas pedagoģiskās koncepcijas.
  • Visi mācību priekšmeti un bērni ir vienlīdz svarīgi. Somijā tiek uzskatīts, ka viena mācību priekšmeta padziļināta mācīšana skolēniem nenāk par labu, tādēļ visi mācību priekšmeti tiek mācīti vienlīdzīgi. Tomēr nereti tiek veidotas speciālas klases skolēniem, kuriem ir talants, piemēram, mākslā vai sportā.
  • Vecāku sociālajam statusam nav nekādas nozīmes. Šī iemesla dēļ arī vecāku aptaujas anketās ir aizliegts iekļaut jautājumus, kas mudinātu vecākus atklāt savu darba vietu vai nodarbošanos.
  • Mājas darbu neesamība. Mājas darbi netiek uzdoti, jo bērniem pēc skolas ir jāatpūšas, nevis jāmācās.
  • Skolēnu vienlīdzība. Nav tādu labo un slikto skolēnu – savstarpēji salīdzināt bērnus un to spējas ir aizliegts. Neviens netiek izcelts un neviens netiek atstumts. Interesanti, bet, salīdzinot mācību rezultātus, Somijā ir vismazākā zināšanu atšķirība starp tiem, kas mācās slikti, un tiem, kas mācās labi.
  • Individuāla pieeja katram skolēnam. Kad bērns uzsāk skolas gaitas, tam tiek izstrādāta individuāla apmācības un attīstības programma. Bērni mācās vienā klasē, bet katram ir jāpilda uzdevumi, kas atbilst tā individuālajam plānam, tādēļ arī apgūtais tiek vērtēts individuāli, nevis pēc vienas sistēmas.
  • Praktisko zināšanu nozīme. Somijas skolās nav eksāmenu, bet ir tā saucamie kontroles testi, kurus skolotājiem ir tiesības veikt pēc saviem ieskatiem. Kad tiek beigta vidusskola, tiek organizēts noslēguma tests, kas kalpo par informatīvu materiālu kā skolotājiem, tā pašiem skolēniem. Ja rezultāti ir slikti, nevienam nekas netiek pārmests. Skolā tiek mācīts tikai tas, kas var noderēt dzīvē.
  • Uzticēšanās gan skolotājiem, gan skolēniem. Skolotājus neviens nekontrolē un nepārbauda, kā arī neveic nekādas metodiskās pārbaudes. Neskatoties uz to, ka mācību programma visā valstī ir kopīga, tās pasniegšanas veids paliek katra skolotāja ziņā. Mācību programma ietver ieteikumus, bet ne metodiku. Arī skolēniem uzticas, lai vairotu viņu atbildību par paveikto. Vecāki uz skolu netiek saukti un piezīmes rakstītas netiek. Ja skolēnam kāda mācību viela nešķiet interesanta, tas tikmēr drīkst nodoties kaut kam citam, piemēram, lasīšanai, un neviens tam nepārmetīs nesekošanu līdzi mācību plānam.
  • Brīvprātība. Somijas skolās mācās tie, kas vēlas mācīties. Skolotāji, protams, mēģina piesaistīt skolēnu uzmanību, bet, ja bērnus mācības neinteresē, tie tiek savlaicīgi virzīti uz kādas praktiskas un vienkāršas profesijas apgūšanu. Lai vai kā, skola ir jāapmeklē obligāti, un ja skolēns stundā nav strādājis, skolotājam ir tiesības atstāt to uz pēcstundām. Ja individuālā mācību viela nav apgūta, skolēns tiek atstāts uz otru mācību gadu.
  • Patstāvība kā galvenais mērķis. Galvenais, kas skolēniem ir jāiemācās, ir patstāvība, lai tie paši varētu plānot un organizēt savu dzīvi. Akcents tiek likts uz patstāvīgo domāšanu, secinājumu izdarīšanu un lēmumu pieņemšanu. Skolotāji neatstāsta jauno vielu, jo tas viss ir izlasāms grāmatā un atrodams internetā – skolotāji māca un iesaka, kurus resursus izmantot nepieciešamās informācijas atrašanai, vielas apgūšanai un problēmu atrisināšanai.