1. daļa: Lietas, ko nekad nevajadzētu teikt savam bērnam

1. Es lepojos ar tevi!
Nekad nevajadzētu teikt, ka jūs lepojaties ar savu bērnu, tāpat vien, pretējā gadījumā bērns pastāvīgi jutīsies atbildīgs par jūsu lepošanos un baidīsies jūs nepievilt.

2. Malacis!
Tā vietā, lai teiktu, ka jūsu bērns ir malacis, ka paveica to vai šo, ir ieteicams uzteikt to, kā jūsu bērns to ir sasniedzis. Piemēram, ja jūsu bērns parāda jums liecību ar teicamām atzīmēm, sakiet: “Tev ir tik daudz labu atzīmju – tu noteikti daudz mācījies, lai to sasniegtu!”.

3. Tev ir jārāda labs piemērs savam brālim / māsai!
Vecākie bērni nereti izrāda kādas greizsirdības pazīmes, kad to jaunākajām māsām vai brāļiem tiek vairāk vecāku uzmanības. Vecākiem ieteicams nevis norādīt vecāko bērnu pienākumus attiecībā pret jaunākajiem bērniem, bet gan uzslavēt tos un norādīt uz to svarīgo lomu brāļu vai māsu dzīvēs, sakot, piemēram: “Tavs brālis ņem no tevis piemēru – tu esi tik labs piemērs viņam!”.

4. Pagaidi, kad mājās atnāks mamma / tētis!
Mammai un tētim bērnu acīs vajadzētu būt vienlīdzīgiem, un tiem vajadzētu darboties kā komandai, nevis priekšniekam un padotajiem. Ja bērns ir izdarījis ko sliktu, piemērojiet tam sodu nekavējoties, nevis gaidiet, kad mājās atnāks otrs.

5. Es tev to nekad nepiedošu!
Mums, pieaugušajiem, kas tāds šķiet nenozīmīgs, jo, skaidrs, ka tā nav taisnība, taču bērniem šāds teikums var būt traumējošs – bērns tik tiešām domā, ka vecāki to nekad neaizmirsīs un vienmēr to atgādinās. Labāk sakiet: “Tas, ko tu izdarīji, bija šausmīgi, bet gan mēs izdomāsim, kā to aizmirst un dzīvot tālāk”.

6. Man kauns par tevi!
Bērns, izdzirdot šādu frāzi, jūtas kā ģimenes kauna traips. Lai tas nebūtu tik traumējoši, sakiet: “Es jūtos slikti par to, ko tu izdarīji, bet es vienalga tevi mīlu”.

7. Neuztraucies, viss būs labi!
Ja jūsu bērns jūtas nobažījies par to, ko, piemēram, nupat redzēja pa televizoru, nelieciet viņam to aizmirst, bet gan izstāsiet, ko jūs, kā vecāki, darītu, lai jūsu bērns varētu justies droši, sakot, piemēram: “Mamma un tētis vienmēr būs blakus un, ja gadīsies kaut kas slikts, izdomās, kā rīkoties”.

8. Ļauj to izdarīt man!
Nereti ir kaitinoši, ka jūsu bērns nevar pats kaut ko izdarīt, tādēļ mēs bieži vien labprātāk to izdarām paši. Tā vietā, lai izdarītu kaut ko bērna vietā, sakiet: “Darīsim to kopā”.

9. Neraudi!
Ir būtiski, lai bērns izpaustu savas emocijas, tādēļ nelieciet viņam to pārtraukt. Palīdziet viņiem atpazīst savas emocijas un kopīgi tieciet ar tām galā. Jūs varat teikt, piemēram: “Es zinu, ka tu bēdājiet par to, ka Marta pārvācās uz citu dzīvesvietu. Raudāšana nav nekas slikts – it visiem tas šad tad ir nepieciešams. Nāc, apskausimies!”.

10. Domāt par seksu tavā vecumā ir slikti!
Bērna jautājums par to, kā rodas bērni, vairāk vai mazāk uztrauc jebkurus vecākus. Nesakiet: “Es tev par to pastāstīšu, kad tu būsi vecāks”, bet izstāsiet, ka ziņkāre par seksu ir normāla, un es atbildēšu uz jebkuru jautājumu, kas tevi interesē. Esiet gatavi runāt atklāti, bet tomēr jūsu bērna vecumam atbilstoši.