Laist bērnu dārziņā vai tomēr nelaist?

Tie, kuriem ir bērni, zina, ka bērni izaug ļoti ātri, un jāsaka, ka pat pārāk ātri. Šķiet, vēl pavisam nesen atgriezāties kopā no dzemdību nama, bet nu jau domājat par bērna laišanu bērnudārzā. Protams, nevar viennozīmīgi teikt, ka it visas māmiņas domā par bērna laišanu bērnudārzā, jo daudzām tas ir smags jautājums – laist vai tomēr nelaist? Šo šaubu iemesls ir ne tikai garās rindas uz bērnudārziem, bet arī māmiņu personīgā pārliecība par šo jautājumu – vai maz bērnudārzs manam bērnam ir vajadzīgs? Šobrīd, kad bērnudārza gaitas vēl nav sākušās, ir pēdējais laiks izlemt, laist savu bērnu dārziņā vai tomēr nelaist.

Visupirms vajadzētu novērtēt sava bērna spējas. Tas, vai bērns spētu veiksmīgi apmeklēt bērnudārzu vai tam piemērotāka būtu palikšana mājās ar vecākiem, vecvecākiem vai auklīti, ir atkarīgs no bērna nervu sistēmas stabilitātes, kā arī spējām parūpēties pašam par sevi un apgūt jaunas zināšanas un prasmes. Ja plānojat laist savu bērnu dārziņā, tad ziniet, ka jūsu bērnam ir jāspēj pašam ēst, saģērbties, iet uz podiņu, kā arī pastāstīt par savām izjūtām. Vai jūsu bērns uz šo visu ir spējīgs, turklāt, patstāvīgi, bez kāda cita palīdzības? Protams, bērnudārzos audzinātājas un auklītes parasti palīdz tikt galā ar šiem uzdevumiem, tomēr tas, vai to uzmanības pietiek it visiem bērniem, ir jau cits jautājums.

Neaizmirstiet izvērtēt ne tikai sava bērna spējas, bet arī jūsu izvēlēto bērnudārzu. Kā rāda pieredze, liela daļa bērnu ir tikai ieguvēji, ka spēj paši par sevi pastāvēt un parūpēties. Lai vai kā, svarīgs nosacījums ir arī labu un saprotošu pedagogu atbalsts un to ieguldījums bērnu attīstībā. Jāņem vērā tas, ka ne tikai audzinātājas un auklītes ir dažādas, bet arī mūsu bērniem ir dažādas iegribas un untumi, tādēļ ne vienmēr pedagogu un bērnu starpā izveidojas laba komunikācija. Jāatgādina, ka šādu situāciju nekādā gadījumā nevajadzētu atstāt bez ievērības – ir jāizrunājas gan ar bērnu, gan ar audzinātāju, lai noskaidrotu, kādēļ šāda situācija ir izveidojusies. Ir svarīgi rūpīgi izvērtēt izvēlēto bērnudārzu – ir jāņem vērā ne vien pedagogu un vadības stāstītais, bet arī bērnudārza apstākļus, kārtību, tīrību, aprīkojumu, drošību un citus būtiskus aspektus, kas jums rūp. Kad viss ir objektīvi izvērtēts, ir ieteicams pakonsultēties arī ar kādu no vecākiem, kuru bērns jau apmeklē vai ir apmeklējis konkrēto bērnudārzu.

Par ļaunu nenāk arī konsultācijas ar speciālistiem. Ja jūs šaubāties, laist vai nelaist savu bērnu dārziņā, aprunājieties ar sava bērna pediatru, jo tas spēs jums pastāstīt, kā varētu norisināties bērna pielāgošanās bērnudārzam. Tāpat pediatrs vari noteikt arī to, vai jūsu bērns ir fiziski un emocionāli gatavs doties uz bērnudārzu, jo nav noslēpums, ka bērnudārza gaitu uzsākšana rada lielu sasprindzinājumu gan organismam, gan psihei. Ja pediatrs vai kāds cits speciālists, kuru jūs esat apmeklējuši, domā, ka jūsu bērnam varētu būt kādas problēmas ar pielāgošanos bērnudārzam, apsveriet iespēju laist savu bērnu dārziņā vēlāk vai meklējiet kādas citas alternatīvas.

Runājot par bērna izjūtām un pārdzīvojumiem, jāpiemin, ka laikā, kad bērns vēl tikai pierod pie bērnudārza vides jeb adaptējas, var būt novērojamas bērna histērijas, kaprīzes, nervozitāte, kā arī bailes, jo bērns izjūt apdraudējumu savai drošībai, tam ir bail izdarīt kaut ko nepareizi un tikt sodītam, un tas baidās, ka vecāki tam varētu nekad vairs neatnākt pakaļ. Stress galvenokārt rodas no tā, ka bērns tiek atrauts no vecākiem, un it īpaši no mammas, kas līdz šim visu laiku bija līdzās. Bērns var izjust arī nodevību, jo pēkšņi tiek atstāts vidē, kurā ir jārīkojas savādāk nekā līdz šim bija mājās, ko tas, visticamāk, vēl nemāk.

Ieteikumi:

  • Palīdziet savam bērnam pielāgošanās periodā, pieradinot to pie dažādām situācijām, proti, apmeklējot dažādas vietas un pasākumus, kā arī komunicējot ar citiem bērniem;
  • Ir svarīgi sava bērna klātbūtnē neapspriest savas šaubas par to, laist vai nelaist bērnu dārziņā, jo bērns šīs idejas ielāgos, uztverot kā savas, un sāks baidīties priekšlaicīgi;
  • Krietnu laiku pirms bērnudārza gaita uzsākšanas runājiet par to, kas un kā tur notiks, noskaņojot savu bērnu pozitīvi. Ir svarīgi bērnu pārliecināt, ka tam būs jāpaliek vienam, bet ne uz ilgu laiku, jo jūs tam nāksit pakaļ.
  • Nekādā gadījumā neizmantojiet bērnudārzu kā draudu vai soda līdzekli, jo vēlāk jums par to var nākties atbildēt;
  • Uzsākot bērnudārza gaitas, saudzējiet sava bērna nervu sistēmu, rūpējieties par tā miega kvalitāti, kā arī uzturiet draudzīgas attiecības ģimenē.