Ieskats valdorfpedagoģijā

Pirmā valdorfskola tika izveidota, pateicoties Emītam Moltam, kas bija tabakas fabrikas “Waldorf Astoria” vadītājs. Kad Emīls Molts bija noklausījies Rūdolfs Šteinera lekciju, viņš aicināja Rūdolfu Šteineru nodibināt skolu, kas būtu paredzēta viņa rūpnīcas strādnieku bērniem. Emīls Molts vēlējās, lai šī skola būtu balstīta uz antropozofiju, kas bija tā laika jaunā zinātne un ko Rūdolfs Šteiners dēvēja par gara zinātni. Tā 1919. gadā, Vācijā tika izveidota pirmā valdorfskola – pilnīgi jauna skola ar pilnīgi jaunu apmācības sistēmu. Nepagāja ne ilgs laiks, kad arī citās Vācijas vietās parādījās skolas, kas piekopa valdorfpedagoģiju vai tai līdzīgu pedagoģiju. Šodien Vācijā ir apmēram 150 valdorfskolas, bet visā pasaulē – apmēram 500 valdorfskolas.

Runājot par valdorfpedagoģijas koncepcijas attīstību, nevar nepieminēt Montesori pedagoģiju, kurai bija liela loma valdorskolu attīstībā. Montesori pedagoģija, līdzīgi kā valdorfpedagoģija, nosaka, ka klasēs nav jābūt vecumu ierobežojumiem, ka mājasdarbi un atzīmes nav vajadzīgi, ka mācību darbam ir jābūt brīvprātīgam, un ka liela nozīme ir grupu darbam. Valdorfpedagoģija ir uzskatāma par ezotērikas, reliģijas un mākslas apvienojumu. Valdorfpedagoģijā valda uzskats, ka bērns ir gluži kā maza sēkliņa, kas jāiesēj, lai no tās izaugtu koks – visam, arī bērna apmācīšanas procesam, ir jānotiek tāpat kā dabā, proti, jānotiek tad, kad tam ir īstais laiks.

Valdorfpedagoģijas koncepta pamatā ir uzskati, ka:

  • skolai nepieciešams attīstīt bērna spējas atvērties pasaulei;
  • pārāk agra intelektualizācija jeb izglītošana atstāj uz bērnu negatīvas sekas;
  • katras mācību vielas mērķis ir bērna kā personības atklāšana;
  • mākslinieciskumam jācaurvij viss mācību process;
  • audzināšanas procesam ir jānotiek, mijiedarbojoties fiziskajiem un garīgajiem elementiem;
  • audzināšanas procesā ir jāatklājas dzīvīgumam un patstāvībai;
  • mācību procesā ir nepieciešams veicināt visa veida dažādību;
  • viss ir jāatklāj pārmaiņās un kustībā.

Valdorfskolu sistēmas pamatā ir ideja, kas saistīta ar cilvēka fiziskās attīstības septiņgadu cikliem. Balstoties uz šiem cikliem tiek plānota valdorfskolu mācību programma. Interesanti, ka arī mācības valdorfskolā tiek uzsāktas tieši tad, kad bērnam ir septiņi gadi, tomēr, ja ir vēlme, ir iespējams uzsākt mācības arī bērnudārzā, kad bērnam ir 3 – 6 gadi.

Atšķirībā no tradicionālajām skolām, valdorfskolās mācību priekšmeti tiek apgūti atsevišķi, nevis visi vienlaicīgi – katrs mācību priekšmets tiek apgūts atsevišķi, bet vēlāk tie tiek savā starpā integrēti. Valdorfskolās tiek apgūti tādi mācību priekšmeti kā, piemēram, vizuālā māksla, amatniecība, teātra māksla, eiritmija jeb mākslas kustības, vokālā māksla, instrumentālā mūzika, divas svešvalodas, matemātika, ķīmija un fizika. Kā jau pieminēts, mācību procesā netiek pielietota atzīmju sistēma, kā arī netiek pielietotas grāmatas. Arī valdrofskolu hierarhija atšķiras no hierarhijas tradicionālajās skolās – skolai nav direktora, bet gan kopīgi ievēlēts skolotāju kolektīva vadītājs.