2. daļa: Lietas, ko nekad nevajadzētu teikt savam bērnam

1. Kad noēdīsi pusdienas, dabūsi saldo ēdienu!
Pozicionējot saldo ēdienu par kaut ko, dēļ kā ir vērts noēst pusdienas, jūs neviļus bērnam iemācāt to, ka pārējie ēdieni nav tik labi kā deserts. Labāk sakiet: “Mums ir jāēd veselīgi, lai mēs būtu stipri. Kad tu būsi paēdis, tavs vēderiņš tev to pateiks. Vai tu saldajā ēdienā vēlēsies ābolu vai ķiršus?”

2. Ja tu nesakārtosi savu istabu, dabūsi pērienu!
Nekad nedraudiet bērnam ar neko tādu, kas varētu likt tam raudāt. Labāk piesoliet tam kaut ko jauku, piemēram: “Kad tava istaba būs tīra, tu varēsi iet laukā rotaļāties”.

3. Ja tu par sevi rūpēsies, tu būsi vesels
Ar šo frāzi jāuzmanās īpaši tad, kad jūsu ģimenē kāds slimo – tas var izraisīt bērnā neizpratni, tādēļ labāk ir teikt: “Arī veseli cilvēki reizēm slimo, bet, ja tev būs laba veselība, tev būs vieglāk atgūties pēc slimošanas”.

4. Ģimenes finanses nav tava darīšana!
Bažas par finansēm ir izplatītas daudzās ģimenēs, un ja vēl vecāki par tām strīdas, bērni arīdzan ļoti pārdzīvo, nemaz īsti nezinot, par ko. Tā vietā, lai atstātu bērnu neizpratnē, sakiet: “Finanses ir tas, kā mēs pelnām un pārvaldām naudu, un kad tu vēlēsies, mēs tev par tām pastāstīsim vairāk”.

5. Esmu tevī vīlies!
Piemēram, jūsu bērns nav spējis nokārtot eksāmenu. Sakot, ka jūs esat vīlušies savā bērnā par to, jūs liekat bērnam justies tā, it kā viņš būtu zaudējis savu nozīmi vecāku acīs. Lai tas neizklausītos tik traumējoši, sakiet: “Esmu pārsteigts – es negaidīju, ka tā notiks”.

6. Tas ir briesmīgi, tas ir šausmīgi, tas ir traki!
Dzirdot šādus vārdus no jums atkal un atkal, bērns var padomāt, ka tas ar jums ir noticis vairākas reizes un ka tas ir kaut kas ārkārtējs, tādēļ labāk būtu teikt: “Es nespēju noticēt, ka ir notikusi tāda traģēdija, bet mēs vēlāk varam parunāt par to, ja vien tu vēlēsies”.

7. Tūlīt pat nāc šurp!
Dodiet bērnam laiku, lai tas varētu atbildēt uz jūsu iegribām, nevis pastāvīgi steidziniet viņu. Sakiet: “Mums tūlīt ir jāiziet. Cik daudz laika tev vēl vajag? Vienu minūti vai divas?”.

8. Nemaisies pa kājām!
Bērni itin viegli var sākt maisīties pa kājām, it īpaši, ja tie ir hiperaktīvi. Tā vietā, lai tos skarbi atvairītu, sameklējiet viņiem kādu vienkāršu darbiņu, kur tie varētu izpaust savu enerģiju.

9. Jo es tā teicu!
Šis ir viens no izplatītākajiem vecāku izteicieniem, tomēr no tā vajadzētu izvairīties. Tā ir spēcīga frāze, bet tā pārņem kontroli pār jūsu bērniem. Protams, vecākiem ne vienmēr ir laiks, lai paskaidrotu iemeslu, bet būtu ieteicams rast saviem bērniem lielāku skaidrību par to, kādēļ to vajadzētu vai nevajadzētu darīt. Piemēram: “Es zinu, ka tu vēlies satiks Robertu, bet mums šodien ir jāiztīra māja, un man būs nepieciešama tava palīdzība. Kā būtu, ja jūs tiktos rītdien?”. Šāda pieeja liks bērniem saprast, ka jums rūp viņu jūtas un ka jums interesē viņu domas.